Kursu
Darbs
kursi@progmeistars.lv |
#51 2014. gada 24. februāris ® Pulkveža
Brieža 6-1, tel. 26428902, 67336035, www.progmeistars.lv |
Iestāšanas kursos.
Jaunu kursantu pieņemšana notiek līdz 14.maijam. Bez pārrunām tiek uzņemti:
· lietišķajās nodaļās skolēni sākot ar 5.klasi;
· programmēšanas sākuma un pamatnodaļās olimpiāžu godalgu ieguvēji un skolēni ar labām atzīmēm matemātikā (tas, kurš vēlas iestāties, uzrāda administrācijai diplomu vai liecību);
· programmēšanas sākuma un pamatnodaļās citu nodaļu audzēkņi, kas saņēma pasniedzēju rekomendācijas.
Citi skolēni tiek uzņemti pēc pārrunu vai iepazīšanās programmēšanas nodarbību rezultātiem. Uz šīm nodarbībām tiek aicināti 6.-11.klašu skolēni (gan kursu audzēkņi, gan arī tie, kas nav kuru audzēkņi). Skolēni apmēram 1 stundu programmē robota pārvietošanos, bet pēc tam apmēram 15-20 minūtes risina atjautības uzdevumus.
Vairākas tādas nodarbības notiks sakot ar martu. Ir jāapmeklē viena no tām. Vienkārši sekojiet reklāmai mūsu mājas lapā. Uz šādām nodarbībām vienmēr ir iepriekš jāpierakstās. Lai to izdarītu, ir jāgriežas pie kursu administrācijas. Tālr.67336035, 26428902.
Saraksts ir sastādīts.
Saraksts ir sastādīts. Uz
karstām pēdām gribas atbildēt uz visbiežāk
sastopamajiem jautājumiem, izskaidrot kursu audzēkņiem un
viņu vecākiem kursu struktūru, mācību procesa
organizāciju, atgādināt saraksta sastādīšanas un
kursu darbības noteikumus.
Noteicošā loma, sastādot sarakstu, ir savlaicīgai MAKSAI par mācībām un PIETEIKUMA iesniegšanu par iespējamām mācību dienām (vasarā – nedēļām) un laiku. Ja kursu audzēknis iet uz speckursiem vai pāriet uz citu novirzienu, tad ir jānorāda vēlamais speckurss vai novirziens.
Mācību gads dalās 3
daļās: „janvāris-maijs”, „septembris-janvāris”,
„jūnijs-augusts”. Mācību materiāls ir sadalīts pa
semestriem.
Kursos ir četras nodaļas: programmēšanas pamatnodaļa, programmēšanas sākumnodaļa, lietišķā nodaļa un lektorijs.
Programmēšanas pamatnodaļā kursu audzēknim piedāvā apgūt 5 bāzes semestrus: I, II, III, IV, V un speckursi:OOP, Java, C++ u.c. Pie tam, ja I semestris tiešām ir pirmais pēc kārtas, bet II semestris – tiešām otrais, tad semestri III, IV un V ir maināmi savā starpā. Speckursus (OOP, Java, C++ u.c.) kursu audzēknim parasti tiek ļauts apgūt pēc pieciem bāzes semestriem.
Programmēšanas sākumnodaļā pašlaik ir 4 semestri: S2, S3, S4, S5. Burts S ir paņemts no vārda sākumnodaļa. Šajā nodaļā programmēšanas apgūšana notiek pēc kārtas no S2 līdz S5. Taču dažus 8.klases skolēnus mēs ņemam uzreiz uz semestri S4. Mūsu interneta vietnes sadaļā „Kursu struktūra” šie semestri ir nosaukti konkrētāk: atbilstoši „Robots”, „Korektors”, „Logo 1”, „Logo 2”. Lai pārietu uz pamatnodaļu, sevi ir labi jāparāda un aiz muguras ir jābūt 7,5 skolas klasēm. Taču ir arī reti izņēmumi: par izciliem nopelniem programmēšanas apgūšanas lietā mēs pārceļam uz pamatnodaļu pat tos kursu audzēkņus, kuri nav sasnieguši klases pozīciju 7,5.
Lietišķajā nodaļā tagad ir 3 novirzieni.
Pirmais novirziens – Mājas datora
Administrēšana, otrais – Web – vietņu izveide, trešais –
Multimediju (foto un video) failu apstrāde. Pirmajā novirzienā
ir 2 semestri (A1 un A2), otrajā – 6 semestri (W1, W2, W3, W4, W5, W6). Trešajā novirzienā pagaidām tikai
viens semestris: M1. Pāreja no šīs nodaļas uz citām
nodaļām, protams, arī ir iespējama. Vēl jo vairāk
– tas pat ir apsveicami.
Lektorijos notiek nodarbības, kuras, izejot no
pasniedzēju resursiem, mēs varam organizēt. Šajā
semestrī pagaidām tiek plānots attīstošais
seminārs matemātikā 6. klašu skolēniem.
Kursu administrācijai un kursu
audzēkņiem ir kopīgs mērķis: attīstīt
audzēkņu loģiku, sniegt skolēniem solīdas
zināšanas izvēlētajos novirzienos, daudzus sagatavot programmētāja
profesijai. Lai optimāli izveidotu mācību procesu, kursi
uzņemas noteiktas saistības un postulē savas tiesības.
Kursu administrācija apņemas:
·
nodrošināt katram kursu audzēknim
individuālu darba vietu uz nodarbību laiku;
·
uzraudzīt drošības tehnikas noteikumu
ievērošanu;
·
gadījumā, ja nav iespējams apmierināt
PIETEIKUMU, atgriez pēc šī pieteikuma samaksāto summu;
·
izsniegt apliecību par kursu audzēkņa
apgūtajiem semestriem un nodarbību apmeklētību;
·
mācību gada daļas beigās paziņot
kursu interneta vietnē par saraksta uz nākošo mācību
gada daļu publicēšanas datumu;
·
publicēt sarakstu paredzētajos termiņos;
·
publicēt kursu interneta vietnē saraksta
izmaiņas, piemēram, skolas brīvlaikā.
Kursu administrācija patur sev
tiesības:
·
patstāvīgi noteikt semestru kopumu, pēc
kuriem tiks veikta apmācība kārtējā mācību
gada daļā, un grupu skaitu pēc izvēlētajiem
semestriem;
·
neiekļaut sarakstā kursu audzēkni, ja nav
viņam nepieciešamās semestra grupas;
·
neiekļaut kursu audzēkni sarakstā, ja nav veikta pilna APMAKSA vai
nav iesniegts PIETEIKUMS uz datumu, ko kursi ir paziņojuši
iepriekš;
·
nepaziņot kursu audzēknim viņa sarakstu
individuāli;
·
neatgriezt
visu samaksāto summu vai jebkuru tās daļu, ja saraksts nav
pretrunā ar kursu audzēkņa PIETEIKUMU vai kursu audzēknis
ir bijis vismaz vienā nodarbībā.
Katram kursu audzēknim semestra beigās
rakstiski tiek paziņots atgādinājums par APMAKSAS vai PIETEIKUMU iesniegšanas
termiņu uz nākošo semestri. Zinot, ka ne visi kursu
audzēkņi atnes uz mājām mūsu rakstiskos
paziņojumus, mūsu interneta vietnē sāk „mirgot”
informatīvs paziņojums par termiņu, kas pēc tam pāriet
brīdinošā paziņojumā.
Pēc iepriekš norādītā
iesniegšanas termiņa ziņas no PIETEIKUMIEM tiek apkopotas, un
tiek noskaidrots, cik katra semestra grupu var būt, kādas ir
vairākuma mīļākās dienas. Pie tam, lai kursi
strādātu bez zaudējumiem, vidējais kursu audzēkņu
skaits grupās nedrīkst nolaisties zemāk par noteikto
līmeni, proti, mēs nevaram izveidot daudz nelielu grupu.
Mācību gada daļas semestru struktūra tiek noteikta tā,
lai iekļautu maksimālu kursu audzēkņu skaitu
mācību procesā. Un tā netiek mainīta, pat, ja
parādās dažādu iemeslu dēļ nokavējušo
kursu audzēkņu grupa. Ja nokavējušie ir gatavi uz kompromisiem
vai viņiem vienkārši paveicās, viņiem tiek atrasta
grupa. Taču tā notiek ne vienmēr.
Dažiem kursantiem ir mainījušies telefonu numuri, e-pasta adrese, bet datorkursiem jaunā informācija netika nodota/atsūtīta. Uzreiz ziņojiet par izmaiņām! Citādi veidojas situācijas, kad mēs neiekļaujam kursantu sarakstā, tāpēc, ka nespējam piedāvāt citus variantus, vai arī vienkārši ieliekam viņu brīvajās vietās. Ja pēc tam kompromiss netiek panākts, tad protams, ka nauda tiek atgriezta, bet atmiņas par to, saprotams, ka paliek.
Iesniegumu paraugos par
mācību dienu un laiku, ko katram audzēknim ir jāiesniedz
vai jānosūta administrācijai, ir īpaši izcelts, ka
tikai vienas dienas norādījums un/vai stingrs nodarbību sākuma
laika ierobežojums iesniegumā var kļūt par nepārvaramu
šķērsli audzēkņa iekļaušanai sarakstā.
Starp citu, frāze vēstulē „nodarbību sākums no 16.00”
nav skaidra: tas nozīmē, ka nodarbību sākums 16.00 vai nodarbības
var sākt jebkurā laikā pēc 16.00? Tāpēc,
lūdzu, rakstiet precīzāk. Pie tam, norādiet, kura diena ir
vislabākā, kura ne tik laba, kurš nodarbību sākuma
laiks šajās dienās ir labākais, kurš pieļaujams,
kuru speciālo kursu jūs visvairāk vēlētos
noklausīties, kuru – tikai pirmā neiespējamības
gadījumā. Mēs vienmēr cenšamies sniegt vislabāko
variantu, taču dažreiz nostrādā tikai rezerves variants.
Ja mēs
nevaram apmierināt PIETEIKUMU, tad kursi stingri izpilda savu
pienākumu: „gadījumā, ja nav iespējams apmierināt
PIETEIKUMU, atgriezt summu kas ir samaksāta pēc šī
PIETEIKUMA”.
Cienījamie audzēkņi,
vecāki, vecmāmiņas un vectētiņi.
Īstenībā, lielākā daļa no jums ar sapratni
attiecas pret šo sarežģīto un atbildīgo darbu –
saraksta sastādīšanu. Un mums tas ir patīkami. Bet, ja mums
ir patīkami, tad mēs sastādām sarakstu tā, lai
arī jums būtu patīkami.
Izcils
matemātiķis Linards Reiziņš.
14.01.1924.-31.03.1991.
2014.gada 14.
janvārī 90 gadi apritētu vienam no lielākajiem Latvijas
matemātiķiem, profesoram, fizikas-matemātikas zinātņu
doktoram Linardam Reiziņam. Viņa darbi kvalitatīvās diferenciālvienādojumu
teorijas jomā ir plaši pazīstami pasaules zinātniskajai
sabiedrībai. L.Reiziņa darbu saraksts sastāv no 127 nosaukumiem.
Viņš uzstājās daudzās starptautiskās konferencēs. Pateicoties viņa autoritātei 1989.gadā
Latvijā notika 7. Vissavienības kvalitatīvās
diferenciālvienādojumu teorijas konference.
Daudziem zinātniekiem
no Krievijas, Gruzijas, Moldāvijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas,
Čehijas un Ukrainas viņš oponēja viņu disertāciju
aizstāvēšanā. Viņš ņēma vērā
tikai darba matemātisko vērtību, tā izpildes
patstāvību. Visdažādākie biogrāfijas „punkti un
ailes” kategoriski netika izskatīti.
Pilsēta Gorkija ( tagad Ņižņijnovgoroda) Krievijā 24.05.1978.
Dziļa matemātiķa-speciālista erudīcija, inteliģence un taktiskums pievilka cilvēkus tuvāk Linardam Reiziņam. Daudzi Latvijas matemātiķi uzskatīja viņu par savu skolotāju.
L.Reiziņš piedzima pedagogu ģimenē.
Jau skolas gados viņš sāka interesēties par
matemātiku. 1944.gadā viņš iestājās Latvijas
Universitātē un pabeidza to ar izcilību 1948.gadā.
L.Reiziņš publicēja rakstu par diplomdarba tēmu, un tā
uzreiz tika pamanīta, pārtulkota angļu valodā un
uzdrukāta “American Mathematical Society Translations”. Tas tiek
darīts retos gadījumos.
Pēc tam bija aspirantūra, izslēgšana no tās četrdesmito gadu politisko represiju gados, 7 darba gadi Rīgas 7.vidusskolā (tagad Natālijas Draudziņas ģimnāzija) par matemātikas skolotāju, darbs Zinātņu akadēmijā, zinātņu kandidāta un doktora disertācijas aizstāvēšana. Viņš, kā jebkurš liels zinātnieks, darbojās vairākos novirzienos.
L.Reiziņš kopā ar saviem kolēģiem daudz laika veltīja Latvijas matemātikas vēstures pētījumiem, Latvijas enciklopēdiju izveidošanai, darbam par konsultantu matemātikas terminos, veidojot latviešu literārās valodas vārdnīcu. Viņš ne tikai veica aktīvu zinātnisko darbību, bet arī paspēja būt par vairāku dažādu valstu žurnālu-referātu korespondentu. Te viņam, bez šaubām, palīdzēja spīdošas krievu, angļu un vācu valodas zināšanas.
Viņa stils – tā ir precizitāte, lakonisms, sistemātiskums. Tā viņš noformēja savus rakstus, tāpat arī lasīja referātus konferencēs un lekcijās Latvijas Universitātē, uzskatot, ka pašam lekcijas materiālam jāieinteresē klausītāji, nevis tā izklāsta efektivitāte.
Visu dzīvi L.Reiziņš nodarbojās ar sportu: vingrošanu, skriešanu, tenisu, kalnu slēpošanu, sporta orientēšanos. Jaunībā viņš pat pasniedza fizkultūru. Kā tik uzkrita sniegs, L.Reiziņš brauca uz Salaspils staciju ar slēpēm un veica ar tām trīs kilometru distanci līdz savai darba vietai – Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtam. Puiciski priecājās, kad viņam izdevās uzlabot rezultātu.
L.Reiziņš uzskatīja par savu pienākumu savākt un saglabāt visus materiālus par Latvijas matemātiķiem, to viņš mācīja arī saviem darbiniekiem. Laikam jūtot, ka slimība progresē, viņš salika visas ziņas par sevi un saviem darbiem mapē un atstāja to uz darba galda tā, lai to būtu viegli atrast. Un te arī bija viņa stils – neuzvelt citiem to, ko viņš varēja izdarīt pats.
A.Kaņevskis